trešdiena, decembris 28, 2011

&51

It's like to me.

Cerībām, gaidu jauno gadu.

Jāatcerās noskatīties Prison Break sezonas jeb visas!

sestdiena, decembris 03, 2011

&50

50. raksts wuhū- hūūu.
                   ***
Šodien sapratu, ka reti pēdējo reizi šeit kaut ko rakstīju. Tāpēc, šodien beidzot saņēmos un centīšos izstāstīt vismaz daļu. Sākumā jāsaka, ka nezinu sākumu. Sākumā laikam jau jāsaka, ka nu jau iet 4. mēnesis šeit Limerikā, Īrija. Sajūtas ir samērā labas jeb normālas. NEZINU.
Laiks te paliek arvien sūdīgāks jeb līst un līst, bet esmu jau pieradusi. Dažreiz uzspīd saule un ir skaista diena, bet  dažreiz. 
Viss notiek savā tempā un laikā. 
Dzīvoju un mācos kā sadzīvot ar sevi. Lielākās domas ir par dzīvi un šejieni.
Labi.
***
Esmu mainījusies. Labi to atzīt.
Prieks un Smaids ir samazinājies.
Nopietnība nedaudz augusi.
 ***
Ziemassvētki manās domās un sirsniņā ir dikten savādi svētki, bet te viņi ir radīti skaisti.
Ceru uz to, ka vienreiz pa šiem gadiem - būs skaisti svētki.
Pietrūkst mana Butcha.
Protams, trūkst tik daudzi,bet...
Āāāa. man ir daudz mandarīni.
mandarīni.



P.S. IHM/IMY

pirmdiena, novembris 14, 2011

&49

Smagi ir ko tādu rakstīt, jo nav baigās vēlmes rakstīt vai kā.

Esmu dzīve un ar to šodienai te pietiek.

Degridējos vēl un vēl jeb lieciet mani mierā kļūstu nejauka un saku patiesību.

Paldies.

P.S Vilties cilvēkos dzīve prom no visiem iemāca. Sasodīts.

ceturtdiena, oktobris 27, 2011

&49

Šodiena ak, tu šodiena, Es tevi nemīlu - drīzāk tu mani dzen izmisumā.
Ak, es un manas savādās emocijas, jūs mani darāt trakas.
Ak, kāpēc mēs atceramies un nožēlojam?
kāpēc mēs runājam par lietām, kurus saprot tikai tas, kurš izcieš viņas.?
kāpēc mēs nepalīdzam otram, bet domājam par sevi.?
kāpēc mēs esam tādi.?
kāpēc mēs esam dažu brīdi suņu nagla pakaļā/ atvainojos/?
kāpēc tu tagad šo lasi.?
kāpēc mēs un tu pieļaujam tik daudz kļūdas.?
kāpēc mēs  neatvainojamies?
kāpēc mēs nepiedodam?

***

daudz jautājumu un nav atbilžu.
Es neesmu grāmata, ko varat lasīt.
Es esmu Es.

***
Šodien man pietrūkst mana bērnība, bet pietrūskt arī mana jaunība.
Šodien man sirds sitās straujāk nekā citu dienu.
Šodien man gribās kādam iekraut pa seju.
Šodien man gribās pateikt, ka es tevi ienīstu.
Šodien man gribās sapņot un cerēt.
Šodien man gribās nīst un mīlēt.
Šodien man gribās pateikt, ka mēs cilvēki esam drausmīgi radījumi.
Šodien man gribās pateikt, ka zinu,kāda esmu, bet tā nav.
Šodien gribās pateikt, ka šodiena ir šodiena.

***

P.S es tevi vairs nemīlu un tu mani cieņu esi zaudējis, man žēļ.

pirmdiena, oktobris 17, 2011

&48

šodien esmu lielu cerību pilna, jo ir ideja un cerība, kā mainīt visu.

If Ever I Stray :

Forgive me someone, for I have sinned
And I know not where I should begin
Some days it feels like you just can't win
No matter what you do or say.


Things didn't kill me but I don't feel stronger
Life is short but it feels much longer
You've lost that drive, you've lost that hunger
To pull yourself through the day.


But if ever I stray from the path I follow
Take me down to the English Channel
Throw me in where the water is shallow
And then drag me on back to shore!


'Cos love is free and life is cheap
As long as I've got me a place to sleep
Clothes on my back and some food to eat
I can't ask for anything more


Come on everybody sing it 1, 2, 3, 4


We've all got secrets that we hold inside
The worst little things that we try and defy
The worst one of all that you never can hide
Is that you're never quite as strong as you sound


So I'm sorry baby, for the times I've hurt you
Sorry friends, for the times I desert you
Most days it feels like I don't deserve you
No wonder that you're all still around


But if ever I stray from the path I follow
Take me down to the English Channel
Throw me in where the water is shallow
And then drag me on back to shore!


'Cos love is free and life is cheap
As long as I've got me a place to sleep
Clothes on my back and some food to eat
I can't ask for anything more


Come on everybody sing it 1, 2, 3, 4


Come on and join me in the water
Swim for hope
Sometimes it's hard to remember
I couldn't do this on my own


If ever I stray from the path I follow
Take me down to the English Channel
Throw me in where the water is shallow
And then drag me on back to shore!


'Cos love is free and life is cheap
As long as I've got me a place to sleep
Clothes on my back and some food to eat
I can't ask for anything more


I can't ask for anything more


The path I chose isn't straight and narrow
It wanders 'round like a drunken fellow
Some days it's hard for me to follow
But if you've got my back I'll go on.
If you've got my back I'll go on.


I STILL BELIEVE!

piektdiena, oktobris 14, 2011

&47

Tā jau drīz būs mēneši 2 kopš esmu šeit - mazajā daļiņā Ireland pilsētiņā Limerikā. Skaistums ir maz, Limerika nav īsti skaista pilsēta, bet savs skaistums te ir. Katrā no pilsētām ir skaistuma mazs vai liels, bet ir.
Apmierināti ar dzīvi esmu - viss kārtībā, jūtu, ka pareizajā vietā esmu.
Dīvainās domas māc, jo viss mainās un esmu mainījusies - domāju par visu un visiem un tas uzliek savu spriedzi.
Spriedze bez kuras mēs nebūtu dzīvi jeb spriedze, kura nodarbina mūsu prātus un sirdi.
Sirds ak, šī sirds, kaut dažu brīdi tu sāc pārāk ātri sisties un trako, bet tu cilvēkiem esi vajadzīgs tā kā Dzīvo manī    katru dienu un centies saprast, kad mācēt uzvesties vajag.
Prāts - cilvēkam prāta lielums ir ļoti plašs jēdziens, bet ja, kāds jautātu par manu prātu - tad mana atbilde būtu - jūs esat sajukuši, jo mans prāts dara kā grib. Dažu brīdi liekas, ka viņa nav, bet tad saprotu, ka viņš ir, jo es domāju, bet ar sirdi man nav noviecies , lūdzu apmainiet..
Labi es jokoju. Viss jau ir labi, bet dažu dienu man gribētos būt citā vietā un dzīvē jeb gadus 10 atpakaļ.
Dzīve mani ir padarījusi par šādu savādu, domājošu būtni , bez sirds un idejām.
Vīlos cilvēkos es tikai mācos ,bet jau sāp.
Jāsāk aizmirsts par cilvēkiem, bet es tāda neesmu, bet kāda esmu?
Kāda - Sapņotāja, kurai patīk aizmigt ar emocijām un pozotīviem vārdiem,lai nebūtu murgi naktos.
Emocionāla , jā, pat pārāk - spēj raudāt pie filmas, kur liekas, ka ir tik briesmīgi, ka sirds plīst. No laimes nemēdz raudāt - nedrīkst izradīt savu pārlaimību.
Aizstāv cilvēku idejas un pārliecību savu. Nespēju paklusēt, ja kādu apbižo un es pa vidu esmu.
Vienkārša - nemīlu dārgas smalkas lietas, mīlu vienkāršas skaistas lietas.
Skumja - ļoti bieži, jo saka,ka mīlēt skumjas ir mācība, ko māk tikai daži.
Pieaugusi - jā, esmu jau 19 gadu veca un man nevaajg ballīšu un tīņu vecuma ballītes.
Mierīga- jā, neesmu ļoti skaļa, bet vairāk klusa - mīlu sēdēt un klausīties mūziku un sapņot.
Sportiska - jā, patīk paskriet un izvedināt galvu.
Kāda es tik neesmu vai arī esmu, bet Es Esmu.

Meitene ar daudzām ķļūdām un lielām cerībām, kas nekad nezūd.
Nellija nozīme ir Gaisma.






P.S. Es jūs mīlu.

trešdiena, oktobris 05, 2011

&45

Skan kovers dziesmai Hot N Cold - labs kovers. Burvīgs pat varētu teikt.
Smaids.

Tā rakstīju pēdējo reizi tik sen,ka neatceros, ko teicu un ko nē.
Labi. Man trūkst Latvijas skaistā RUDENS. Jā, Rudens vienmēr man ir bijis gadalaiks,ko sirds ir mīlējusi. Rudens, ko izjūti un ar visu savām emocijām un sirdi. Kļavu lapa sarkana ar melnām dzīslām un nedaudz dzeltenumu - BEAUTIFUL pat WONDERFUL.

I LOVE AUTUMN.

Dažreiz šeit Ireland -es domāju par visu,kas ir bijis un sapratu, ka tik daudz ko nevajag. Liekas, ka šeit ir jauna dzīve jeb dzīves turpinājums dzīvei, ko biju aizmetusi prom. Tagad es nesaku,ka ir ļoti labi un tā tālāk, bet es nejūtos -saspiesta mazā kastītē un atstājusi visu savas vēlmes un sapņus tālu prom. Ir dīvaini, bet gribās atjaunot savu dzīvi tādā veidā, ka gribas savu 15 biegu daļu un līdz 19 gadiem viņu izlaist un jā, es turpinu dzīvot tur, kur beidzu 15 gados.. Es atkal esmu ES.

Kļavu lapa./ MAPLE LEAVES.

iztrūcis teksts.

Es gribu pateikt, ka ilgojos pēc jums latviešu meitenes un puiši. Khe*
Latvija man tevis trūkst, bet diemžēļ man jāsaka, ka laiks, kad atgriezīšos ir neziņā tīts.
Smagi, jo nezinu, kad būs tā diena, bet kāda diena.
Iemīlējos Halloween  idejā - un jā, es iešu diedelēt končas pa bagātnieku mājām. Tas būs jautri.


Labi šodienai pietiek - citu dienu rakstīšu, bet melanholija ir Rudens sastāvdaļa.
Izbaudiet Rudeni un dzeriet C vitamīnu
Sajūtas Rudens.

svētdiena, septembris 11, 2011

&44

Pirmais ieraksts Septembri!
Burvigi. List man un masinas riepas kauc, bet tik skaisti.. Smaidam.
Nu ko? atkal nedaudz uzspiletas sajutas un nesaprastas izjutas... bet viss ir labi. teiksiet, ka sodien esmu melanholiska, tad es teiksu neee.. viss ir kartibaa... es nesudzos, bet man pietrukst viss!
sodien es domaju par visu.
vilsanos cilvekos ir tas, ko es esmu sajutusi..
man tik ljoti trukst Butcha, ka nespeju asaras list....
labi, nee. viss kartiba, bet ziniet, es gribetu sobrid samiljot savu suniti.. savu..murr
viss ir labi. ilgojos pec visiem jums LV,bet esmu tuvak neka jums liekas. aizver acis - atver acis un apskaties uz menesi un sapratisi, ka esmu tuvu, jo es taja bridi skatos uz menesi!



murr. murr. es gribu teju, bet nee. es netaisishu, gulet jadodas..

otrdiena, augusts 30, 2011

&43

Labs vakars,
Sunset over the River Shannon, Limerick, Ireland. Saksu ar to, ka man nav garumzimes - es atvainojos, bet man vinu nav.
1. Es 3dien no rita izlidoju uz Stockholmu un pec tam uz Dublinu. Ja, es seit jau esmu  6 dienas. Lidojums bija labs, bet nogurums ar bija, bet ta labi.
2. Es jutos LABI.
3. Iepazistu Limeriku.
4. Pie interneta tieku biezi, bet seit vinju lietot pat ta isti negribas.
5. Iri ir ljoti divaina tauta.
6. Es ilgojos pec sava sunja un pec jums.
7. Es dievinu okeanu un so sajutu, ka esmu briva.
8. Es veidoju savu dzivi, ka gribu jeb es dodos uz kursiem.
9. Man ir MC un BK.
10. Man vel nav precizas adreses.
11. Katru dienu ir pastaiga pa pilsetu.
12. Domaju, ka jadodas gulet jeb man rit agri jaceljas.
13. Es gribu.......
14. Fergus Lawler  - the Cranberies bundzinieks te ir dzimis.



P.S  Dzivibas pazime ir dota. 
P.S.S Sunset over the River Shannon, Limerick, Ireland. It is a view of the River Shannon from Limerick City, as it runs west towards the Atlantic Ocean. The river is tidal from Limerick City onwards.

pirmdiena, augusts 15, 2011

&42

Labs vakars, tikko skatījos visas savas mīļās dāvaniņas un atcerējos to gleznu ar lācīti, ko uzdāvināju Alisei un sajūta no tās dienas atgriezās, jo glezna bija izdevusies un viss prieks ir, un vienmēr mani mīlestība pret šo meiteni paliks. Tā ir vērtīga draudzība! Draugs nozīmē tik daudz, ko, bet zinu, ka mēs maināmies un tu arī mainīsies, bet tu vienmēr būsi man īpaša. Paldies tev, ka mani esi pacietusi - atceries to,ka, lai arī, kur es būšu tu man esi dārga!


Draugs nav laba grāmata, ko kurā katrā laikā arī nemazgātām rokām var noņemt no plaukta, lai bagātinātu vientuļu vakara stundu, izkliedētu garlaicību, atrastu sapratēju. Draudzība ir dvēseļu mijiedarbības skaistākais, vārīgākais, rūpīgi kopjamais zieds, kas, ja tam nepievērš pietiekami vērības, nonīkuļo un nokalst, vēl iekām pilnīgi uzziedējis. Ir vārdi, kas satur indi, un drausmi ir, ka izrunāto vārdu nevar paņemt atpakaļ. Kā indīga bulta tas reizēm aizķeras dvēselē un aizdzen to bojā. Bet ir arī vārdi, kuros apslēpts burvju spēks. No viena maza vārda nonīkusi dvēsele var atspirgt, atjaunoties, – sākt ziedēt visiem pavasara ziediem reizē.
Tu pacietīgi izturi arī tās drauga īpašības, kas, ja ir citiem, tevi pilda ar īgnumu. Draugs ir nevis labu īpašību katalogs, bet dzīvs cilvēks, kura negatīvās īpašības tu tikpat labi pazīsti kā pozitīvās, nesaslejoties pret tām.
Ja draugs no tevis aiziet tādēļ, ka tu žāvājoties muti neaizklāj ar roku, tad neskumsti par to. Kā ir malu mednieki, tā ir malu draugi, kas tver tikai tavas būtības ārējās malas. Ar tiem jauki pakavēties vienu otru stundu, bet dvēseli viņi nebagātina, ziemas vidū nespēj ienest pavasari, pusnaktī neaizdedzina gaismu. 

/Zenta Mauriņa/

svētdiena, augusts 14, 2011

&41

Mērķis ir atrast jaunu mūziku un tad gulēt.
Nebūs teksta, bet tikai atziņa no dzīves -
Katra diena ir diena,
Lai smietos un brīnītos,
Lai mīlētu un sapņotu,
Lai atpūstos un darbotos,
Lai dziedātu un klausītos,
Katra diena ir diena,
Lai būtu laimīgs.

laimīgu šo nakti, es viņu pavadīšu ar mūzikas meklējumiem. 
paldies, ka atvēlējiet laiku manam vienpusīgajam rakstiņam.

Māksla ir uzklausīt nevis runāt. Sajust nevis redzēt. Pasmaidīt tad, kad izdarīt to ir visgrūtāk. Ieklausīties sevī nevis citos. Būt pats nevis cits.

otrdiena, augusts 09, 2011

&40

40 ieraksts. Jautājumu kuru uzdod un jautā kāpēc man ir numuru secība maniem ierakstiem varu atbildēt, tāpēc,ka mani ieraksti - ir ikdienu sajūtas un pārdzīvojumu daļa no manas dzīves. Es numurēju, jo tā ir vieglāk, bet arī nē. Bieži vien tev liekas, ka ir virsraksts, tad jālasa, bet man īsti neinteresē vai lasāt, vai nē. Jo es rakstu sev un atzīstu es esmu egoistiska un neesmu tāda kāda esmu citu acīs. Iepazīt mani ir grūti, bet daži to ir laikam izdarījuši. Šī gada laikā esmu zaudējusi  vienu skaistu atmiņu pilnu ne draudzību, bet pazīšanos laiku. Jā, atmiņas ir mums un tās neatņemt.
Ņem vērā – pagātne – tās ir atmiņas, nākotne – tā ir iztēle. Šis brīdis, tā ir Tava dzīve.
Bet ziniet es laikam varbūt šo nožēlošu, bet teikšu, ka esmu laimīga, ka es izvēlējos zaudēt šo pazīšanās laiku. Es pateicu to, bet teikt un just ir divas dažādās lietas. Vai ne?.
Jā, zinu, ka man bija iespēja savādāk, bet apziņa cerēt, ka cilvēks sapratīs, ka esmu mainījusies un sirds dziļumos nožēloju, ka viss notika tā ir grūti. Varbūt tāpēc viss ir tā. Varbūt es neesmu piedevusi un negrasos to vairs atcerēties, bet gribu vai nē, tas ir manās atmiņās un manā sirdī. JĀ, man ir žēl, ka es gāju uz kontaktu, bet pretī nākšanu nejutu. Ir grūti pateikt, labi un viss ir ok. 
Go to hell, as in You won't help after all? Well, screw you!
Ziniet es nedomāju par to vispār, bet laikam jau šodien mani ietekmē laiks un dziesmu izvēle.  
Jā, es varu atzīt, ka es nelepojos ar sevi par varētu teikt par bērnišķīgo domāšanu, bet ziniet, es esmu mainījusies un vairs neesmu ne tā meitene, kas skries un palīdzēs cilvēkam, kuram tik interesē tikai viņš pats.
Es vairs neesmu 16- gadīgā meitene, piedodiet, bet es esmu pieaugusi un man ir svarīga tikai mana dzīve. 
 Jēga šim visam - NAV. Ticiet man - Nav, jo viss ir tāpat ir bezjēdzīgs. 

svētdiena, augusts 07, 2011

&39

šodienas rīts un nakts liek saprast, cik ļoti es ienīstu, ka es esmu slima.. Ka man ir temperatūra vasarā un klepus, kā arī sāp man viss. Nu kāpēc tā? Kāpēc mēs slimojam un kāpēc mēs uzdodam jautājumus?
Nav šodien nekas tāds, kas būtu dižs vai burvīgs. Vienkārši ir gulta ar siltu tēju un sāpošu ķermeni, kas grib gulēt, bet nespēj. Suns pa miegam rūc un rej. Dikti patīk -

Alexisonfire - The Northern.

 Nav baigās idejas, kā izveseļoties, bet ceru uz brīnumiņu,ka rīt spēšu piecelties un saprast, ka man nav šīs sasodītās sāpes.

 

 



 

pirmdiena, jūlijs 25, 2011

&38

šodien nezinu ar ko sākt. Zinu, ka jaunumi dara savu -protams, mani ar skar, bet labi. Pēc 7. mēnešiem būs atkal manā mājā dzīvība, ko rada mazs bērns. Jā, manam brālim būs vel viens mazulītis. Kādas sajūtas? Man nav prieka. Žēl,ka nav prieka, bet man nav prieks. Klausos mūziku, kuru nekad neklausos, jo tā ir meksikāņu mūzika, bet jā. Pēdējā laikā es esmu apmulsusi uz dzīvi. Tā to varētu nosaukt. Es nezinu, ko vēlos, ko gribu, bet, ko tad varētu gribēt. Neko. Atkal mani moka kaut kas, bet, kas.?




Zvērs būs šo nedēļ, bet man pat tā nav, ka gribētu. Jā, man ir tā sajūta, ka būtu feini, bet arī ne šī sajūta, ka obligāti jābūt. Jā, Pēdējā laikā es esmu savāda. Varbūt šī doma par to,ka braukšu iespējams prom mani padara par tādu. Es nezinu kāpēc, bet pati nevēlos ar kādu īpaši ko sadarīt. Jā, tā tas ir. Gribētos, protams, tik uz Valmieru vai uz Tukumu, bet, kāda jēga.? Es cienu sevi un citus - nav ko uzbāzties, dzīvot savu dzīvi vajag. 

svētdiena, jūlijs 24, 2011

&37

Es Tevi pazīstu, bet tas nenozīmē, ka Tu esi mans draugs! 
Sākums ar varbūt nedaudz skarbu citātu, bet sirds šobrīd tā saka. Varētu teikt, ka tikai dažiem varu pateikt jūs esat mani draugi, bet pārējiem piedod, bet tu esi man tikai paziņa.Nezinu, kāpēc esmu šāda, bet jā,kad man prasa noraksturojiet sevi. Es nespēju atbildēt, jo nezinu atbildi. Ko mēs cilvēki zinām.? Laba atbilde, būtu teikt, ka zinām maz, bet katru dienu mācamies un atklājam visu jauno un nezināmo.
Jautājumi, kāpēc jūs esat tik daudz un nemaz nevēlaties atkāpties no manis. Ah. šie visi jautājumi.
Nu labi, es dodos apmierināt savu vēlmi pēc karstas tējas. Bet tu izvēlies!


svētdiena, jūlijs 17, 2011

&36

Māksla neder iztikas pelnīšanai. Tā ir tikai ļoti cilvēcīgs veids, kā darīt dzīvi panesamāku. Pievēršanās jebkādai mākslai, vienalga, cik augstā vai zemā līmenī, ļauj jūsu dvēselei augt uz debesīm. Dziediet dušā. Dejojiet radio pavadījumā. Stāstiet stāstus. Uzrakstiet draugam dzejoli, kaut vai vāju dzejoli. Tomēr dariet to, cik vien labi spējat. Jūs gūsiet milzu gandarījumu. Jūs būsiet kaut ko radījuši.

 GRIBĒTOS ticēt, ka tā ir, bet vai ir to tik spēju sirds dziļumos lemt un domāt par dzīves veidu un šo mazo sajūtu, ko sauc par nožēlu un dusmām par domām par,ko citu. Es mīlu mākslu, jo, kurš viņu nemīl. Visi mīl, kādu gabaliņu no mākslas baudījuma. Dead Memories in my heart. IR? Nezinu, atkal atbilde nezinu dara savu,bet sirds arī dara savu. Mums ir grūti pieņemt to,ka mēdzam kļūdīties,bet tā ir. Cilvēks kļūdās un mēs esam šie pamestie radījumi,ko sauc par Cilvēku. Cilvēks, kam ir sirds, bet, vai ir Dvēsele? Kas ir skaistāk domāt par mākslas radīšanu jeb salocīt papīru un uzlikt uz galda un pateikt šī ir mana māksla. Māksla tu dzīvo ar mums radībām, bet nedzīvo savu dzīvi vai tomēr dzīvo? Ar sirds plosošu dzīves stāstu.? Nē, tu esi tikai daļa no mūsu ēras, kas paies un tu nebūsi vairs māksla, kas bija 60-gados. Māksla pilnveido cilvēkus tagad un vēlāk un vienmēr. Māksla jaucas ar mūsu emocijām, bet nejaucās par mūsu sirds plosošām domām. Varat jau prasīt, kas ir māksla man vai jums, bet bez mākslas un šī mākslas pārsvara pasaulē izmirtu visi radošie gariņi un paliktu tikai cilvēki ar ļaunumu un egoistisku sajūtām uz dzīves atlikušo gaitu. Domas šaudās pa galvu tāpat kā māksla.

pirmdiena, jūlijs 11, 2011

&35

Diena parasta bez nekāda lietu vai nedrošības sajūtām. Meitene zināja, ka jādodas gulēt, bet vēl pirms 23:00 iegāja draugiem.lv. Ieraudzīja jaunu uzaicinājumu viņa nepazina šo puisi, bet izlēma pagaidām neapstiprināt. Aizgāja gulēt un pamodos no modinātāja skaņām. Skolā tika pavadītas vairākas stundas līdz vienu brīdi klasē ienāca šis zēns, kas viņu bija uzaicinājis draugos. Viņu abu skatiens sastapās un pārvērtās par mīlestības meitenes acīs. Meitene nezināja kā būs tālāk. Meitene atnāca no skolas kā parasti dzīvojās līdz vakaram iegāja atkal draugiem.lv un tur bija vēstule no viņa. Meitene nezināja, ka atbildēt viņa bija lielākā kļūda viņas dzīvē, jo viņa iemīlēja šo vienkāršo puisi.Tā meitene dzīvoja dienu no dienas ar domu par viņu, bet pati pieļāva kļūdas un ar katru mēnesi, ko viņi bija aizvadījuši zaudēju lēnām viņu. Līdz dienai, kad viss bija pa daudz un tika viss zaudēts. Meitene nezināja kā tik galā ar visu. Meitene ar katru nedēļu pieļāva ar vien vairāk kļūdu, līdz pati saprata, ka ir pa daudz. Meitene mīlēja viņu, bet nesaprata, ka vairs nav mīlestības. Meitene nespēj vel tagad būt laimīga, jo viņa zina, ka nebūs, jo viņas pirmā mīlestība bija sirds plosoša un sāpīga, bet laimīga. Meitene katru dienu cer neuzskriet puisim virsū, bet tas pats notiek. Meitene cerot uz to labāko, lai vienreiz sirdī ir tikai naids, jo viņa nespēj sev piedot. Viņa noskatās uz šo puisi un viņa draudzeni, noskatās ar asarām acīs, bet zina, ka viņa neko nevar darīt. Meitene šobrīd jūtas slikti ieraugot viņa laimi, viņa zina, ka viss ir jāaizmirst, bet  nezina kā, lai piedod sev un viņam. Meitene cer, ka pēc kāda laika, viņa dosies prom un vairs neskatīsies atpakaļ nevienam un nekam.

Lasot šo es nezinu, kas mani pārņem, bet ir noteikti tādas sajūtas, kas labāk ir izdzēst no dzīves un no sirds. Jā, mani pārņem melanholija. Mācīties no kļūdām šis stāsts māca, bet izraisa pat asaras.

&34

Vakar atbraucu no Uplandiem, kur notika festivāls - Fonofest. Biju brīvprātīgā kā jau daži zina, bet daži nezina. Kā gāja - nav vārdu, lai tā vienā vārdā to pateiktu. Rakstīt sīku un ne sīki nav vēlmes, jo, kas bija, lai paliek pie manis. Tik skatoties uz aproci no Fono, kas vel ir uz manas rokas ir tik savādi. Sajūtas no festivāla ir īpašas, jo satiku daudz cilvēku gan tādus, kurus negribēju satikt, bet arī tādus, kas ļāva izbaudīt festivālu. Skan PND un tas daudz izsaka kā jūtos. Gribas atgriezties tajā mirklī Uplandos uz Rock Stage un dejot, nedomāt par neko.
Laikam mani tomēr nomāc nedaudz jaunas domas un sajūtas, bet tas rītdienas dēļ. Bija jau labi, bet dažu brīdi bija pa daudz viss. Bet vai nav vienalga kā bija? Nav jēgas pašlaik vel domāt par visu šo. Labāk, lai paliek atmiņā, kā skaistas dienas ar meitenēm un mazu bikucīti ar skumjo piegaršu, bet, lai ir. Asaras jā, jo sirds plīst no apziņas, ka tādi mirkļi ir pārāk maz šajā gadā, bet labi, tas jau ir cits stāsts. Fonofests bija labs ar to, ka dzirdēju jaunas grupas un satiku meitenes + izbaudīju šīs vasaras vienīgo festivālu. Paldies vēlreiz manām burvīgajām dāmām. Bučas.

svētdiena, jūlijs 03, 2011

&33

Maza meitenīte iegāja savā guļamistabā un izvilka no savas paslēptuves skapja dziļumos stikla burciņu. Viņa no tās izvilka sīknaudu un ļoti rūpīgi to saskaitīja. Trīs reizes, lai būtu pilnīgi pārliecināta par to, ka ir saskaitījusi pareizi. Šeit nebija iespēju kļūdīties.
Uzmanīgi ielikusi monētas atpakaļ burciņā un aizskrūvēdama to, viņa izlavījās pa mājas durvīm un viena pati veica 6 kvartālu garo ceļu uz Rexall aptieku ar lielā un sarkanā Indiāņu Šerifa zīmi virs durvīm.
Meitenīte pacietīgi gaidīja, kamēr aptiekārs viņai pievērsīs uzmanību, bet tieši tobrīd vīrietis bija ļoti aizņemts. Tesa mīņājās uz vietas, lai radītu kaitinošu troksni. Nekā. Viņa iztīrīja savu rīkli ar vispretīgāko skaņu, kādu prata radīt. Tas neko nedeva. Tad viņa paņēma 25 centu monētu no burciņas un sāka to sist pret stikla trauciņu. Tas nostrādāja!
„Un ko tu gribi?”, aptiekārs jautāja nokaitinātā balsī. „Es runāju ar savu brāli no Čikāgas, kuru es neesmu saticis mūžību”, viņš turpināja, nemaz nesagaidot atbildi uz paša uzdoto jautājumu.
„Nu, es gribu ar jums parunāt par manu brāli”, teica Tesa tajā pašā nokaitinātajā tonī. „Viņš ir ļoti, ļoti slims. Un es gribētu nopirkt brīnumu.”
„Kā, lūdzu?”, izbrīnīti jautāja aptiekārs.
„Viņa vārds ir Andrejs un viņam ir kaut kas slikts, kas aug galvā. Mans tētis saka, ka tikai brīnums spēj viņu glābt. Tāpēc es gribu zināt- cik maksā brīnums?”
„Mēs šeit nepārdodam brīnumus, meitenīt. Man ir žēl, bet es nekādi nespēju Tev palīdzēt.” aptiekārs teica, drusku nopūšoties.
„Paklau, man ir nauda, ko samaksāt. Ja ar to nepietiks, es sameklēšu pārējo. Lūdzu, tikai pasakiet, cik brīnums maksā.”
Aptiekāra brālis bija labi ģērbies vīrietis. Viņš notupās pie meitenītes un jautāja- „Kādu brīnumu tavam brālim vajag?”
„Es nezinu,” Tesa atbildēja, asarām lēni raušoties acīs. „Es tikai zinu, ka viņš ir ļoti slims un mamma saka, ka ir vajadzīga operācija. Bet mans tētis nevar par to samaksāt, tāpēc es gribēju lietot savu naudu.”
„Cik daudz naudas tev ir?” jautāja vīrietis no Čikāgas.
„Dolārs un 11 centi” Tesa atbildēja tik tikko dzirdami. ”Tā ir visa nauda, kas man ir, bet es varu dabūt vēl, ja tas ir nepieciešams.”
„Kas par sagadīšanos!” vīrietis smaidīja. „Dolārs un 11 centi- tieši tik maksā brīnumi maziem brālīšiem.”
Viņš paņēma viņas naudu vienā rokā un otrā satvēra viņas dūraini. „Aizved mani uz savām mājām. Es gribu redzēt tavu brālīti un satikt tavus vecākus. Apskatīsimies, vai man ir brīnums, kurš tev ir nepieciešams.”
Labi ģērbtais vīrs bija Karltons Armstrongs, ķirurgs, kurš bija specializējies neiroķirurģijā. Operācija tika veikta bez maksas un jau pēc neilga laika Andrejs bija atgriezies mājās un jutās ļoti labi.
Mamma un tētis laimīgi stāstīja par notikumu ķēdi, pateicoties kurai, viss atkal ir kārtībā. „Tā operācija” Tesas mamma čukstēja, ”bija īsts brīnums. Es prātoju, cik tā varētu izmaksāt?”
Tesa smaidīja. Viņa zināja, ka šis brīnums maksāja tieši vienu dolāru un vienpadsmit centus. Un vēl maza bērna ticība.


"To those who have given up on love I say, trust life a little bit."

And I just don't think that this only affects love.

otrdiena, jūnijs 21, 2011

&32

Tā drīz būs Jāņi, jā. Skan Hurts un nepavisam nekāda Jāņu svētku noskaņa. Es jau kādus 3. gadus neesmu šos svētkus svinējusi. Pirmajā gadā - es biju skaistā vietā /Asari/. Tie bija skaisti mirkļi no manām apraktajām atmiņām manā sirdī un domās. Otrajā gadā - es atkal biju pie jūras, bet šoreiz vairāk pie ezera ar meitenēm. Trešajā gadā - biju mājās ar savējiem, bet caur sms runāju ar cilvēku, kas tad vel kaut ko man nozīmēja. Nezinu, kāpēc, bet nesaku arī, ka tā vajadzēja. Šis gads - es izlēmu, nesvinēt vispār, vienalga uz šiem svētkiem, jo viņi nav mani svētki.  Jā, protams, alus un siers būs, bet vai būs īsts smaids nezinu. Jūtos aizskarta no cilvēka, ko uzskatīju par draudzeni. Jā, tas sāp, bet, kam tad nesāp. Cilvēks, kas, cik dienas ir badā arī sāp? Mums sāp? Nē, mēs tik izliekamies, lai viņš tik tiktu slavas saulītē. Sāpes ir tik daudzi izskaidrojumi, bet, kāds ir īstais. Tu zini.? Jā, es nezinu kāpēc es domāju par to, bet, kas domās, ja ne mēs.
Tagad skan dziesma, kas liek domāt par visu citu, bet ne tikai par realitāti. Sapni, tu mūs apciemo tad, kad guļam, bet vai ir labi, ka apciemo tad, kad esam augšā un dzīvojam dienu kā mākam. Pasaki sapnīti, vai tu dari to, tāpēc, ka sirds tev to liek vai tāpēc, ka prāts tevi spīdzina nāk.

ceturtdiena, jūnijs 09, 2011

&31

Sēžu savā gultā. Klausos grupu - "Hurts" un domāju par šo vasaru. Jūnija pirmajās dienās viss tika izplānots- zināju, ka braukšu uz Fonofestu kā brīvprātīgā, Positivus'11, ja tikšu tad arī.. Zināju savus mērķus un ciemošanos dažādās vietās. Zināju, ka savu vasaru ievirzīšu tajās sliedēs, kā pati gribu.
Nu tagad domāju, ka man jau pēc 7 dienām izlaidums, bet apziņa, ka mans tētis nebūs nedaudz tik grauž manu pozitīvismu. Iespējas un izvēles, dara savu.
Es nezinu, ko darīt, jo gribu visu, bet nezinu, ko visvairāk.
Ja vien es spētu uzrakstīt liktenim un pajautāt kā darīt, lai nekļūdītos. Es to darītu.
Es un vēlreiz es, bet kāpēc šoreiz nevar būt tu vai viņa/viņš.

Peneņu vīns ar sirds plosošu situāciju.

pirmdiena, jūnijs 06, 2011

&30

Tagad sēžu skatos uz savām seksīgajām bildītēm uz sienas, jā.
Nu ko vakar bija brīvprātīgajiem/Fonofesta/ cilvēkiem iepazīšanās diena.
Ziniet,es  viņu neaizmirsīšu, jo nevar aizmirsts, ka 3 stundas jāstāv  JUGLĀ. Mēs stāvējām ilgi un tad mūs paņēma foršs vīrietis ar labu mašīnu. Aizvedi līdz Siguldai, tad gājām ar kājām + apskatījāmies autiņu. kaut man makā bija labi 1.00 Ls./ maz vai ne.?/ Tā kā autiņš bija ilgi un mums jau bija jābūt tur tad, mums vienkārši bija jākustas uz Uplandiem. Tad mums paņēma atkal tas pats vīrietis, bet paveda vel tālāk līdz Līgatnei- tālu ne.? Tad gaidījām kādas 15. minūtes autiņu tikām līdz Ieriķiem un tad mēs sākam beidzot filmēt mūsu grāvēju. Jā, mēs atkal nostopējām dīvainu vīrieti, kurš mūs piedraudēja cietumā iemest, jo mēs bijām nofilmējuši viņa grāvēju- autiņu. Tikām līdz kaut kādai pieturai un tad mums pateica nepareizu ceļu un jā, tikai tad,kad bijām apmaldījušās mēs tikām līdz Uplandiem. Pēc tam mēs sākām runāt jeb pareizāk sakot mēs divas sākam runāt galvenajiem. Tad bildēja mūs un es saplēsu savas mīļākās bikses/ziniet- tas sāpēja/, bet tapa drausmīga bilde - auč.
Tad mēs strādājām, ēdām + Mārtiņš filmēja grāvēju un devāmies home stopējot atkal. Kolosāli, stopējot stāvējām vel kādu laiku. Līdz mūs visus - kompāniju tā varētu teikt paņēma viens dievticīgs vīrietis, sēdējām mazā mašīnīte visi un bija traki.:D Tad es gāju no Teikas līdz  centram ar kājām. SKAISTI vai ne.?:D

Labi, pietiks šodienai.

P.S. man ir nāvejoši iededzināta āda. Esmu kā traktorists .:D

trešdiena, jūnijs 01, 2011

&29

Šodien es atdotu visu par vienu ūdens lāsi uz sava ķermeņa no okeāna gaisa un vēja.