šodien nezinu ar ko sākt. Zinu, ka jaunumi dara savu -protams, mani ar skar, bet labi. Pēc 7. mēnešiem būs atkal manā mājā dzīvība, ko rada mazs bērns. Jā, manam brālim būs vel viens mazulītis. Kādas sajūtas? Man nav prieka. Žēl,ka nav prieka, bet man nav prieks. Klausos mūziku, kuru nekad neklausos, jo tā ir meksikāņu mūzika, bet jā. Pēdējā laikā es esmu apmulsusi uz dzīvi. Tā to varētu nosaukt. Es nezinu, ko vēlos, ko gribu, bet, ko tad varētu gribēt. Neko. Atkal mani moka kaut kas, bet, kas.?
Zvērs būs šo nedēļ, bet man pat tā nav, ka gribētu. Jā, man ir tā sajūta, ka būtu feini, bet arī ne šī sajūta, ka obligāti jābūt. Jā, Pēdējā laikā es esmu savāda. Varbūt šī doma par to,ka braukšu iespējams prom mani padara par tādu. Es nezinu kāpēc, bet pati nevēlos ar kādu īpaši ko sadarīt. Jā, tā tas ir. Gribētos, protams, tik uz Valmieru vai uz Tukumu, bet, kāda jēga.? Es cienu sevi un citus - nav ko uzbāzties, dzīvot savu dzīvi vajag.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru