pirmdiena, jūlijs 11, 2011

&35

Diena parasta bez nekāda lietu vai nedrošības sajūtām. Meitene zināja, ka jādodas gulēt, bet vēl pirms 23:00 iegāja draugiem.lv. Ieraudzīja jaunu uzaicinājumu viņa nepazina šo puisi, bet izlēma pagaidām neapstiprināt. Aizgāja gulēt un pamodos no modinātāja skaņām. Skolā tika pavadītas vairākas stundas līdz vienu brīdi klasē ienāca šis zēns, kas viņu bija uzaicinājis draugos. Viņu abu skatiens sastapās un pārvērtās par mīlestības meitenes acīs. Meitene nezināja kā būs tālāk. Meitene atnāca no skolas kā parasti dzīvojās līdz vakaram iegāja atkal draugiem.lv un tur bija vēstule no viņa. Meitene nezināja, ka atbildēt viņa bija lielākā kļūda viņas dzīvē, jo viņa iemīlēja šo vienkāršo puisi.Tā meitene dzīvoja dienu no dienas ar domu par viņu, bet pati pieļāva kļūdas un ar katru mēnesi, ko viņi bija aizvadījuši zaudēju lēnām viņu. Līdz dienai, kad viss bija pa daudz un tika viss zaudēts. Meitene nezināja kā tik galā ar visu. Meitene ar katru nedēļu pieļāva ar vien vairāk kļūdu, līdz pati saprata, ka ir pa daudz. Meitene mīlēja viņu, bet nesaprata, ka vairs nav mīlestības. Meitene nespēj vel tagad būt laimīga, jo viņa zina, ka nebūs, jo viņas pirmā mīlestība bija sirds plosoša un sāpīga, bet laimīga. Meitene katru dienu cer neuzskriet puisim virsū, bet tas pats notiek. Meitene cerot uz to labāko, lai vienreiz sirdī ir tikai naids, jo viņa nespēj sev piedot. Viņa noskatās uz šo puisi un viņa draudzeni, noskatās ar asarām acīs, bet zina, ka viņa neko nevar darīt. Meitene šobrīd jūtas slikti ieraugot viņa laimi, viņa zina, ka viss ir jāaizmirst, bet  nezina kā, lai piedod sev un viņam. Meitene cer, ka pēc kāda laika, viņa dosies prom un vairs neskatīsies atpakaļ nevienam un nekam.

Lasot šo es nezinu, kas mani pārņem, bet ir noteikti tādas sajūtas, kas labāk ir izdzēst no dzīves un no sirds. Jā, mani pārņem melanholija. Mācīties no kļūdām šis stāsts māca, bet izraisa pat asaras.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru