Sēžu savā gultā. Klausos grupu - "Hurts" un domāju par šo vasaru. Jūnija pirmajās dienās viss tika izplānots- zināju, ka braukšu uz Fonofestu kā brīvprātīgā, Positivus'11, ja tikšu tad arī.. Zināju savus mērķus un ciemošanos dažādās vietās. Zināju, ka savu vasaru ievirzīšu tajās sliedēs, kā pati gribu.
Nu tagad domāju, ka man jau pēc 7 dienām izlaidums, bet apziņa, ka mans tētis nebūs nedaudz tik grauž manu pozitīvismu. Iespējas un izvēles, dara savu.
Es nezinu, ko darīt, jo gribu visu, bet nezinu, ko visvairāk.
Ja vien es spētu uzrakstīt liktenim un pajautāt kā darīt, lai nekļūdītos. Es to darītu.
Es un vēlreiz es, bet kāpēc šoreiz nevar būt tu vai viņa/viņš.
Peneņu vīns ar sirds plosošu situāciju.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru