40 ieraksts. Jautājumu kuru uzdod un jautā kāpēc man ir numuru secība maniem ierakstiem varu atbildēt, tāpēc,ka mani ieraksti - ir ikdienu sajūtas un pārdzīvojumu daļa no manas dzīves. Es numurēju, jo tā ir vieglāk, bet arī nē. Bieži vien tev liekas, ka ir virsraksts, tad jālasa, bet man īsti neinteresē vai lasāt, vai nē. Jo es rakstu sev un atzīstu es esmu egoistiska un neesmu tāda kāda esmu citu acīs. Iepazīt mani ir grūti, bet daži to ir laikam izdarījuši. Šī gada laikā esmu zaudējusi vienu skaistu atmiņu pilnu ne draudzību, bet pazīšanos laiku. Jā, atmiņas ir mums un tās neatņemt. Ņem vērā – pagātne – tās ir atmiņas, nākotne – tā ir iztēle. Šis brīdis, tā ir Tava dzīve.
Bet ziniet es laikam varbūt šo nožēlošu, bet teikšu, ka esmu laimīga, ka es izvēlējos zaudēt šo pazīšanās laiku. Es pateicu to, bet teikt un just ir divas dažādās lietas. Vai ne?.Jā, zinu, ka man bija iespēja savādāk, bet apziņa cerēt, ka cilvēks sapratīs, ka esmu mainījusies un sirds dziļumos nožēloju, ka viss notika tā ir grūti. Varbūt tāpēc viss ir tā. Varbūt es neesmu piedevusi un negrasos to vairs atcerēties, bet gribu vai nē, tas ir manās atmiņās un manā sirdī. JĀ, man ir žēl, ka es gāju uz kontaktu, bet pretī nākšanu nejutu. Ir grūti pateikt, labi un viss ir ok.
Go to hell, as in You won't help after all? Well, screw you!
Ziniet es nedomāju par to vispār, bet laikam jau šodien mani ietekmē laiks un dziesmu izvēle.
Jā, es varu atzīt, ka es nelepojos ar sevi par varētu teikt par bērnišķīgo domāšanu, bet ziniet, es esmu mainījusies un vairs neesmu ne tā meitene, kas skries un palīdzēs cilvēkam, kuram tik interesē tikai viņš pats.
Es vairs neesmu 16- gadīgā meitene, piedodiet, bet es esmu pieaugusi un man ir svarīga tikai mana dzīve.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru