ceturtdiena, oktobris 27, 2011

&49

Šodiena ak, tu šodiena, Es tevi nemīlu - drīzāk tu mani dzen izmisumā.
Ak, es un manas savādās emocijas, jūs mani darāt trakas.
Ak, kāpēc mēs atceramies un nožēlojam?
kāpēc mēs runājam par lietām, kurus saprot tikai tas, kurš izcieš viņas.?
kāpēc mēs nepalīdzam otram, bet domājam par sevi.?
kāpēc mēs esam tādi.?
kāpēc mēs esam dažu brīdi suņu nagla pakaļā/ atvainojos/?
kāpēc tu tagad šo lasi.?
kāpēc mēs un tu pieļaujam tik daudz kļūdas.?
kāpēc mēs  neatvainojamies?
kāpēc mēs nepiedodam?

***

daudz jautājumu un nav atbilžu.
Es neesmu grāmata, ko varat lasīt.
Es esmu Es.

***
Šodien man pietrūkst mana bērnība, bet pietrūskt arī mana jaunība.
Šodien man sirds sitās straujāk nekā citu dienu.
Šodien man gribās kādam iekraut pa seju.
Šodien man gribās pateikt, ka es tevi ienīstu.
Šodien man gribās sapņot un cerēt.
Šodien man gribās nīst un mīlēt.
Šodien man gribās pateikt, ka mēs cilvēki esam drausmīgi radījumi.
Šodien man gribās pateikt, ka zinu,kāda esmu, bet tā nav.
Šodien gribās pateikt, ka šodiena ir šodiena.

***

P.S es tevi vairs nemīlu un tu mani cieņu esi zaudējis, man žēļ.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru