&69

Šodiena ir kā maza zvaigznīte pie debesīm, kas mirdz. Man šogad gribētos palaist šo zvaigznīti tik tālu, lai pieskaras otrai zvaigznītei un nočukst :" Es vēlos tikai, lai mana vēlēšanās piepildās, neko vairāk vai mazāk, bet tikai to, lai tas, ko es tik ļoti ceru - izrādītos taisnība." Varbūt viņa sadzirdēs un teiks :" Labi!", bet varbūt neko neteiks un tikai ievilks elpu un sāks spīdēt un krist.. Es gribētu, lai man pieder kāda no zvaigznītēm, lai es spīdētu un, kad skatos zvaigznēs - spētu atrast sevi.. Šo mazo apliecinājumu, ka tā ir mana zvaigznīte..
Fucking Perfect, but i'm not!! Es neesmu perfekta, kļūdos daudz un katru dienu, bet es ceru,ka mana vēlēšanās uz šiem svētkiem, jauno gadu - piepildīsies! Atkal mani nomoka sapņi un jaunas domas...Es esmu tik sarežģīta jeb nobijusies no tā,ko tūlīt teikšu. Šodien to sapratu un katru brīdi paskatoties uz savām bildēm - jā, essmu izveidojusies par tiešām tādu meiteni/sievieti, kas zina ko grib.. Es zinu, ka negribu sev blakām puisi, kam ballītes būtu pirmajā vietā. Man vairāk interesē vai šis  puisis spētu raidīt manī šīs emocijas,kas liks man darīt un neliks mani rāmjos,aizmirst domas par meklēšanu, varbūt tikai mazliet mani savaldot vai piebremzējot, jo jūtu,ka man atkal ir galvā manas trakās domas. Puisim,kas varētu mani savaldīt laikam jau vajadzētu būt - atbildīgākam, spēju mani izvilkt no gultas un likt darīt ko traku, mesties ar mani trakajās idejas, vienkāršam, koptam, vīrisķīgam, tādam, kas zina naglu un āmuru, smaidīgam, kas ar savu smaidu spētu iedot pozitīvismu man... Uzticīgam, lai lielākajā ballītē atcerētos, ka viņam ir meitene. Pozitīvu un aktīvu, bet arī tādam, kas noziedotu kādu weekend slinkošanai jeb vārtīšanos pa gultu.. Skaisti, ne, laikam jau mans noraksturoju kādu, kas ir sapņu princis, bet , ja tāds ir nokrīti, bet ja esi jau nokritis, saki, ka lūk es esmu tavs princis., kas liktu man pieņemt lēmumu - skriet pie tevis.. Esmu sākusi domāt par mīlestību. Jā, es vairs nezinu, ko nozīmē atkal būt MĪLĒTA. Gads pārtraukums bija noderīgs, jo esmu tikusi vaļā no domām par to,kas bija, bet jā, esmu gatava atkal vērties kā zieds un ziedēēt!
Atvaļinājumā satiku puisi, kas lika man sajusties labi, lika nedomāt par to,kas notiek apkārt un tiešām baudīju laiku ar viņu. Puisis bija tiešām ļoti jauks, patīkams, pozitīvs,atbildīgs, simpātisks un jā, smaidīgs, bet tik savādāks nekā ar kādiem esmu bijusi kopā. Savādāks ar to,pirmajā brīdī nodomāju, ka būs traki, bet labi...,viņam nebija neviens pīrsings vai tetovējums, atbildīgāks savā ziņā,zināju, ko grib, es nezinu kāpēc, bet ar viņu man bija sajūta,ka varu mesties visāā un nedomāt - jutos kā karuselī, bet droši, pasargāti. Ar viņu nemeklēju iespēju, ka nēē - man vajag kādu labāku. Galvenais laikam, ka nenosodīja, ka izvēlējos ārzemes. Viņš bija viņš, neuzspīlēts un mācēja mani nelikt rāmjos... Tie divi vakari,kura tika pavadīti kopā bija wow un  lika padomāt, vai tāds puisis kā viņš ir nokritis laikā vai nelaikā. Es jā, zinu, ka šo puisis gribētu vēl satikt, jo ar viņu es jutos kā es. Bija labi justies labi pat vienkārši skaisti, nedomājot vai daru pareizi vai nēe, bet vienkārši baudot mirkli.. bet visam jau ir savs , BET. Šoreiz es atzīšos, es gribētu teikt, ka  viņš ir nokritis laikā, tikai esmu nevietā, bet arī šobrīd - es nezinu.. Jāsaka, ka es šobrīd nezinu, kas tas bija,kas bija atvaļinājumā. varbūt tā arī tam jāpaliek, kā 2012. gada skaistām atmiņām, jo nepamet man tā sajūta, ka atgrūž, es nezinu vai ir labi,ka šovakar par šo puisi domāju, jo varbūt tas viss bija kā burbulis..,kas ir jau gaisā. Nezinu, bet kāds man teica , ja laime nāk - neskrien prom.  Šoreiz es izvēlos stāvēt un gaidīt vai laime atnāks līdz manīm vai nēe.