&78

Lepnums manī ir daudz - pietiks gan tev, gan tev, gan pāri likām man. Es mazliet jūtos kā princese.Varbūt es esmu maza šopoholiķe, bet nē, tā nav. Es sevi pielīdzinu pie skopuma draugiem un domājams, ka šis draugs man arī vēl sirdī sēž un tas laikam ir labi, jo vismaz makā vairāk naudiņas paliek. Jūtos ar katru dienu savādāk, nezinu vai šīs kurpes man sāk spiest vai vienkārši ir pa lielu. Ir laiks pienācis, kad jāsaprot, kas man ar savu dzīvi jādara, bet es te sēžu ietinusies halātiņā, zem segas un gribu noslēpties no visa/visiem. Gribās palikt zem segas - savā iedomu pasaulē, kur viss ir tā kā es vēlos! Šausmas, kā es to gribētu.

Dažu brīdi man ir tā,ka es gribu pat palikt šeit, bet tad atkal man šeit viss tā sabojā, ka negribu vairs te palikt..Šoreiz esmu pieņēmusi lēmumu, kas likās viss pareizākais. Es domāšu tikai pa savu veselību, kas šaudās kā biljarda bumbiņa, bet es to gribu mainīt. Es gribu izvilkt sevi no tās bedres, kurā esmu iekšā līdz viduklim, bet slīkstu viņā iekšā dziļāk un dziļāk. Saka, ka mēs katram rokam šīs bedres un mākam no viņām izvairīties, varbūt šoreiz ir mana kļūda, ka es atkal un atkal gribu viņu rakt un iekrist. Varbūt es gribu, lai mani izglābj un parauj sevi līdzi. Varbūt, bet tas ir tikai pieņemtā versija, kurai es gribētu noticēt, lai man būtu jaunas dvesmas, kas tik ļoti ir vajadzīgas, lai piesātinātu manu sirdi ar emocijām un nostiprinot stīgas.
Stīgas trauslas, bet nostiprinātas varbūt mazliet uzvilktas tik ļoti, ka plīsīs, ja pieskarsies, bet nē, ja būsi piesardzīgākas kustības veiksi un jutīsi mēru. Mērs dažu brīdi bija sasniegts tik tālu,ka neglābs pat ne vārds, ne jautājums, ne kustība. Bet ir jau rezerves stīga, kas noturēja savas pozīcijas un zina, ka nedrīkst pārplīst.
Šoreiz gribās zināt vai rezerves stīgas ir vairākas vai tikai divas. Es gribētu teikt,ka šoreiz ir divas, bet nesalaužamas - viņas neplīst. Šīs stīgas tiek uzliktas, kad pielavās klāt bīstams, nesaprotams, noslēpumains un    tajā pašā laikā tik vienkāršs.