otrdiena, marts 13, 2012

&58

Gribas sacīt, ka jūtos pārāk savādi, lai teiktu galējos vārdus.
Brīžiem es saucu palīgā, bet atbildes nav. Cik spēj tava sirds un tavas domas teikt vienu?
Mana sirds ir pārāk naiva, lai ticētu, ka kādreiz es jutīšos atkal ļoti labi.
Es vairs neticu un vairs neesmu tik pozitīva, bet es jau nekad neesmu tāda bijusi. Šos 5 gadus esmu izlikusies,ka viss ir ļoti labi. Esmu tēlojusi tik daudz,ka pat nezinu, kad tas ir bijis no sirds. Jāsaka, ka ne jau tāpēc,ka sirds to gribētu, bet, lai citiem ir vieglāk. Es tieku galā līdz tam brīdim,kad gribu palīst zem segas un necelties.
Žēl, ka es nevaru tā kā es vēlos. Es nevaru palīst zem segas un neskatīties nākotnē vai nākamajā dienā.
Es jau nesaku,ka viss ir tik slikti, bet es.. tik saku,ka varbūt man derētu beigt čīkstēt un saņemties..
Šeit es nemeloju - saku taisnību un sirds patiesību.
Laikam jau šeit sekos tikai daudz daudzpunkti jeb tāpat tas nevienam neinteresēeee.....

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru