&56

Vai mēs kādreiz iedomājamies, ka cilvēki ir radījumi ar sirdīm un dvēselēm, kuri domā un neatzīst, ka mums trūkst visa kā.?

Nē, mēs esam cilvēki, kam domājams ir vajadzīga tikai viena daļa mīlestības no sajūtām, ko mums var dot. Mēs skrienam pakaļ laikam nevis cilvēkiem. Pērkam lietas, ko mums nevajag, lai būtu varenāks un pārāks par otru cilvēku. Kāds no tā labums – tikai sitiens tavam maciņam un ekonomiskajam stāvoklim. Mēs mīlam tikai sevi, domājams, ka otru cilvēku nespējam mīlēt tā kā gribētos. Sakām vienu un otru darām. Kāpēc cilvēki nevar pateikt, jā izdarīšu, bet sola, ka izdarīs. Neticu jums, ja nedari tagad, kad cilvēks palūdz tad nemaz nav jēgas. Cilvēki paredzēti ēšanai un dzeršanai, bet nevis tam, lai pateiktu, ka viss nokārtosies. Varbūt šis pārāk skaļi teikts, bet, kas tad ir cilvēki.?

Es esmu cilvēks, bet gribētu būt suns vai kaķis, jo tad man nebūtu jādomā un jādara lietas, ko negribu. Sirds sāpošas lietas jārisina un mani, kāds mīlētu. Jā, es ilgojos pēc tās sajūtas, ka tevi, kāds mīl, bet man pietiek, ka zinu, ka es sevi kaut cik mīlu.

Cilvēki, kuri man ir nozīmējuši visu , lai par spīti visam notikušajam esmu vīlusies un ļoti smagi viņos. Ticiet man to ir ļoti grūti atzīt un sajust, bet tā ir. Visas sajūtas un emocijas ir zudušas. Emocijas – nozīme nezināma, izcelsme zināma, bet neskaidra. Sajūtas – nozīme pārāk sarežģīta un neskaidra miglaina.

Viss liekas pārāk neskaidrs. Dzīve es godīgi teikšu, Tu man neaizraisi ne šo sajūtu, ka zinātu tavu skaidrojumu un nozīmi. Es padodos, saki tu man skaidrojumu un nozīmi.

Ja, tu vien zinātu, cik labi ir būt putnam vai taurenim – viņi dzīvo, lai izdzīvotu, bet mēs kā sliekas lienam pa to dzīvi un cenšamies dzīvot.

Katru dzīvi mēs pieceļamies ar domu,ka šodiena būs labāka  nekā vakardiena. Kā kuram šī diena noris un notiek, bet vai ar labām idejām, domām, bet varbūt vienkārši cilvēka karma tā būtu.