&53 / goodbye my past/

Man pienāca jeb atnāca šī iedvesma.

Paldies cilvēkiem, kas bija ar manīm šos gadus. 

Paldies, ka esar izaudzinājuši mani par cilvēku.

Es vienmēr atcerēšos šo četrus gadus. Pārskats par dzīvi jeb pa šiem 4 gadiem.:

1.Skola

Es esmu tikusi pāri skolai, tos 4 gadus - gāju pamatskolu pabeidzu un sāku iet vidusskolā. Jā, es to izdarīju!! Nebiju  uz visādiem pasākumiem un nebiju lieliska skolniece, bet es biju uz žetona vakaru. Saņēmu gredzenu ar iegravētiem iniciāļiem. Burvīgi ne? Saņēmu apliecību,ka esmu pabeigusi vidusskolu. Bija skaists izlaidums, burvīgs. Man bija dikti skaists apsveicējs un es izskatījos vienkārši lieliski. 

Skolā gāja tīri labi, viss. Bija labi, daudz visādu lietu, kuri ir sīkumaini un pēc idejas te neiederas!

Bet bija LABI.  Nozīmīgi Labi, bet varbūt arī tikai normāli.

2.Attiecības

 Paspēju salauzt savu sirdi un dziedēt. Varbūt mēs cilvēki pārāk daudz kļūdāmies un nenovērtējam dzīvi, ko baudām katru mirkli. Tā arī ir mana kļūda. Zaudēju cilvēku, kurš mani pārveidoja. Parādīja, ka pirmais skūpsts ir vienkārši satriecoši. Cilvēks, kas manu kļūdu dēļ mainījās. Nedrīkst jau teikt,ka tikai es biju vainīga, bet, ja godīgi man vienkārši bija bail. Smagi to atzīt, bet es viņu varbūt kādreiz vēl redzēšu un varbūt pateikšu paldies, bet cieņa ir  zudusi... Ziniet ir smagi atzīt,ka tu kļūdies, bet es to atzīstu - es kļūdījos. Žēl, ka mēs abi esam tik patmīlīgi un negribējām mūsu kontaktu veidot tālāk. Bet mēs maināmies un ar katru brīdi es saprotu, ka tā ir labi,ka viss ir tā kā -  tagad. Tas ir mums nav nekādas atmiņas par pagātni, kurā bijām kopā, nav nekā tikai - nesaprasti vārdi, sajūtas, asaras un varbūt sasāpējušas lietas, protams,nav naids, varbūt kāda skumīga doma vai vienkārši saprašana,ka viss ir labi kā ir. Es zinu,ka šo cilvēku nekādā gadījumā nespēšu cienīt. Jautājums, kāpēc, lai paliek tur dziļi ierakts, jo tas nav būtiski...Bet pirms es atmiņām saku bye - bye. Atklāšu mazu noslēpumiņu šim cilvēkam. Es esmu tev melojusi, piedod. Neteikšu pa ko, jo tas nav jāzina visiem, bet jā, piedod,ka daudz ko klusēju un neteicu, kas notiek. Un es atzīstu,ka kļūdījos un vainoju Tevi. It's like my sorry to you, but not for everything..

Bet tā paspēju saiet ar kādu kopā un izbeigt uzreiz visu. Vienkārši nelabojama - es esmu. Varbūt es vienkārši nespēju kādam uzticēties.  Tā, jā šobrīd atkal neesmu ne ar vienu kopā. Vai nav ironiski, pirms 4.gadiem nebiju ne ar vienu kopā un tagad ar nē. 

3.  Notikumi.

Mamma paspēja padzīvot ārzemēs pie senča. Piedzima brālim dēliņš un būs martā meitiņa.

Mazs ņiprs čalītis, kam tagad ir 4 gadi. 

Izdūru 2 pīrsingus, kurus aizaudzēju, kaut lūpas pīrsingā varu vēl iet ielikt rinķīti, bet nespēju, nezinu kāpēc. 

Izdūru auskarus, būs nākotnē tunelīši maziņi.

Paspēju krāsot matus visādās krāsās. 

Atrast savu mūziku, grāmatas un filmas noskatīties, lasīt.

Paspēju visu ko pazaudēt. 

Paspēju nosvinēt NY ar draugiem un ar brāli vienatnē.

Paspēju pieņemties svarā un notievēt.

Tiku pie savu portatīvā.

Un atradu lietas,kas mani pilnveido. Radīt jaunas lietas un rotaslietas ir mana viss relaksācijas brīži. 

Iemācījos filcēšanu un kā veidot rotas.

Fotografēšana man ļoti sākusi aizraut, domāju par kursiem, jā.

Nogriezu īsus matus, kā man patika viņi, bet šobrīd atkal audzēju garus.

Daudz dusmojos un jutos nelabojami labi vai arī nē.

....

4.Vasaras.

Viss bija ļoti jauki. Katra vasara bija labāka par iepriekšējo. Bija festi un notikumi. Stopēšana, omg.

Festi. Viena no lietām,kas man trūkst visus 3 gadalaikus. Dzīvā mūzika un tā sajūta - apburoši.

Fono, Positivus, Zvērs. skaisti. Stopēšana bija - traki dīvaini, bet jautri. Skaistā Valmiera tika apmeklēta un jā, bija skaisti. Interesanti, bet strange way to feel summer breath. Tika saziņas veidā atkal runāt ar cilvēku no pagātnes. Likās,ka viss ir ok, bet nē, tā tas nebija. Nedaudz pa daudz liekulības un domu, žēļ.

Prieks,ka Fono bija labs par spīti visam. Prieks par sevi,ka nepadevos un spēju izturēt brīžus,kas sagrāva mani. Daudz bija saules un jūras, ūdens. Karstums un palīdzība mājās. Daudz tika darīt un nedarīts.

5. Domas un Idejas.

Ziniet, nav jau labi teikt iepriekš domas. Tāpēc es ievēlēšos jau rīt kaut ko, kad būs Zvaigžņu lietus. Domas manā sirdī ir ļoti mainījušās un teikšu, ka arī atziņas ir daudz vairāk nākušas pie sirds.

Uzskati un Vēlmes ir mainījušas un nostiprinājušās. Tas ir uz labo pusi. Bet dažas lietas ir sagrāvušas.

Daudz ir domu pat ļoti daudz. Ir daži lēmumi, bet  es nesteigšos. Lai rītdiena nes jaunas idejas un domas. 

6. Tagadne.

Esmu jau pāris mēnešus te: Ireland, Limerick.

Te ir savādāk un labāk varbūt. Esmu daudz ko uzzinājusi jauna un gaidu nākamo gadu ar nepacietību.

Ir, protams, ilgas pēc Latvijas, bet es cenšos tās pārvarēt.

Tagadne ir laba.

Dzīvoju un daros. Cerību pilns ir šis gads. Veiksmei ir jāstāv man klāt.
Vienkārši ir jāstāv. Dzīovšu un redzēšu kā ir dzīve Ireland pēc dzīves Latvijā.

Atvadas no maniem 4 gadiem ir pienākušas, Paldies par visiem notikumiem un idejām domām, bet es nespēju ar jūsu kuģi grimt.  Es laižu savas domas. Es laižu savu pagātni tur dziļi, dziļi un nenāc ārā. Es lūgšu šo Dievu/kuram neticu,jā esmu sātana bērns, kurš netic/, lai Tu pagātne varētu sapūt tur dziļi, jo man tevi nevajag.  Ja prasiet kāpēc, tad es teikšu, ka es neticu dzīvei, kas man bija pirms 2 gadiem. Tos 4 gadus, es negribu saprast un atcerēties, jā, ne visi brīži ir bijuši salauztiem stikliem un izkritušiem logiem. Ir lietas, kas ir krāsainas, kā kļavu lapa. Zeltu es tur neatradīšu. Piedod pagātne, piedodiet cilvēki viņā, bet man jūs atmiņas gremdējiet, es atsakos ar jūsu kuģu grimt, piedodiet, bet es labāk lekšu tur dziļi neprātā un jaunā dzīvē, bet ne jūsējā. Ar dievu mana pirmā mīlestība, bijusī labākā draudzene, pazīstamie, skolas dienas, briesmīgās atzīmes, skumjas un asaras!  Pirms es oficiāli no tevīm atvados ar šampanieti lejot krūzēs. Es teikšu - Es mīlēju, zaudēju,cīnījos, neuzticējos, dusmojos, izgudroju stulbības jeb es vienkārši dzīvoju, piedod man,ka es esmu nelabojama. Piedod, ka nespēju tevi mīlēt.