&32

Tā drīz būs Jāņi, jā. Skan Hurts un nepavisam nekāda Jāņu svētku noskaņa. Es jau kādus 3. gadus neesmu šos svētkus svinējusi. Pirmajā gadā - es biju skaistā vietā /Asari/. Tie bija skaisti mirkļi no manām apraktajām atmiņām manā sirdī un domās. Otrajā gadā - es atkal biju pie jūras, bet šoreiz vairāk pie ezera ar meitenēm. Trešajā gadā - biju mājās ar savējiem, bet caur sms runāju ar cilvēku, kas tad vel kaut ko man nozīmēja. Nezinu, kāpēc, bet nesaku arī, ka tā vajadzēja. Šis gads - es izlēmu, nesvinēt vispār, vienalga uz šiem svētkiem, jo viņi nav mani svētki.  Jā, protams, alus un siers būs, bet vai būs īsts smaids nezinu. Jūtos aizskarta no cilvēka, ko uzskatīju par draudzeni. Jā, tas sāp, bet, kam tad nesāp. Cilvēks, kas, cik dienas ir badā arī sāp? Mums sāp? Nē, mēs tik izliekamies, lai viņš tik tiktu slavas saulītē. Sāpes ir tik daudzi izskaidrojumi, bet, kāds ir īstais. Tu zini.? Jā, es nezinu kāpēc es domāju par to, bet, kas domās, ja ne mēs.
Tagad skan dziesma, kas liek domāt par visu citu, bet ne tikai par realitāti. Sapni, tu mūs apciemo tad, kad guļam, bet vai ir labi, ka apciemo tad, kad esam augšā un dzīvojam dienu kā mākam. Pasaki sapnīti, vai tu dari to, tāpēc, ka sirds tev to liek vai tāpēc, ka prāts tevi spīdzina nāk.

&31

Sēžu savā gultā. Klausos grupu - "Hurts" un domāju par šo vasaru. Jūnija pirmajās dienās viss tika izplānots- zināju, ka braukšu uz Fonofestu kā brīvprātīgā, Positivus'11, ja tikšu tad arī.. Zināju savus mērķus un ciemošanos dažādās vietās. Zināju, ka savu vasaru ievirzīšu tajās sliedēs, kā pati gribu.
Nu tagad domāju, ka man jau pēc 7 dienām izlaidums, bet apziņa, ka mans tētis nebūs nedaudz tik grauž manu pozitīvismu. Iespējas un izvēles, dara savu.
Es nezinu, ko darīt, jo gribu visu, bet nezinu, ko visvairāk.
Ja vien es spētu uzrakstīt liktenim un pajautāt kā darīt, lai nekļūdītos. Es to darītu.
Es un vēlreiz es, bet kāpēc šoreiz nevar būt tu vai viņa/viņš.

Peneņu vīns ar sirds plosošu situāciju.

&30

Tagad sēžu skatos uz savām seksīgajām bildītēm uz sienas, jā.
Nu ko vakar bija brīvprātīgajiem/Fonofesta/ cilvēkiem iepazīšanās diena.
Ziniet,es  viņu neaizmirsīšu, jo nevar aizmirsts, ka 3 stundas jāstāv  JUGLĀ. Mēs stāvējām ilgi un tad mūs paņēma foršs vīrietis ar labu mašīnu. Aizvedi līdz Siguldai, tad gājām ar kājām + apskatījāmies autiņu. kaut man makā bija labi 1.00 Ls./ maz vai ne.?/ Tā kā autiņš bija ilgi un mums jau bija jābūt tur tad, mums vienkārši bija jākustas uz Uplandiem. Tad mums paņēma atkal tas pats vīrietis, bet paveda vel tālāk līdz Līgatnei- tālu ne.? Tad gaidījām kādas 15. minūtes autiņu tikām līdz Ieriķiem un tad mēs sākam beidzot filmēt mūsu grāvēju. Jā, mēs atkal nostopējām dīvainu vīrieti, kurš mūs piedraudēja cietumā iemest, jo mēs bijām nofilmējuši viņa grāvēju- autiņu. Tikām līdz kaut kādai pieturai un tad mums pateica nepareizu ceļu un jā, tikai tad,kad bijām apmaldījušās mēs tikām līdz Uplandiem. Pēc tam mēs sākām runāt jeb pareizāk sakot mēs divas sākam runāt galvenajiem. Tad bildēja mūs un es saplēsu savas mīļākās bikses/ziniet- tas sāpēja/, bet tapa drausmīga bilde - auč.
Tad mēs strādājām, ēdām + Mārtiņš filmēja grāvēju un devāmies home stopējot atkal. Kolosāli, stopējot stāvējām vel kādu laiku. Līdz mūs visus - kompāniju tā varētu teikt paņēma viens dievticīgs vīrietis, sēdējām mazā mašīnīte visi un bija traki.:D Tad es gāju no Teikas līdz  centram ar kājām. SKAISTI vai ne.?:D

Labi, pietiks šodienai.

P.S. man ir nāvejoši iededzināta āda. Esmu kā traktorists .:D

&29

Šodien es atdotu visu par vienu ūdens lāsi uz sava ķermeņa no okeāna gaisa un vēja.