Un atkal krīt zvaigzne un ceļas cerība.Kā bizons ceļas cerība,kā baldriāns.
Cerība iekāpj galvā,es noreibstu no baldriāna,sāk bangoties soļi,un roka vicinās.Mana cepure cer un ceļgali arī.Es nometos uz ceļgaliem ceļa galā,tāda ir mana starta stāja,-es ceļinieks,es ceļotājs,cerības apmirdzētais.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru