šodienas vakars ir tik vienkāršs. Mati slapji, sirds apmulsusi jūtās,viņa nezina kā sajusties šobrīd.
Viņa mazliet dejo lietū, mazliet lēni , bet dažreiz tik ātri. Dažreiz liekas,ka sirds ir tā, kura nosaka manu omu. Viņai savienojas ar manām emocijām un iespaidiem. Jā, es šodien nesmaidīju, bet arī jā, pieķēru sevi pie smaida, kad atradu nolikto šokolādi ar uzrakstu "merci". Pēdējā laikā varbūt nav šo smaidu tik daudz, jo ir daudz pārdomas, bet es jau ceru, ka viss būs labi ar mani. (:
Rudens mans mīļākais gadalaiks. Kļavu lapas un krāsas mani apbur. Vēl nav sanācis laika viņas apbrīnot, bet sanāks.. Noteikti. (: Vakar man uzdāvināja dāvanu ar Latvijas šokolādes konfektēm. Smarža ziniet, ir tik laba liekas, ka viņas mani sauc un grib, lai noglāstu. Salda un rūgtena, bet tik saldas mutē kūst kā sniegs.
Es gribētu aizvērt acis un sapņot par šokolādi, šo garšu, kas mani apbūrusi vienmēr. Man garšo tumšā šokolāde un Laimas ražotās, protams, bet ir tik patīkami sajust Latvijas garšu, smaržu un galvenais,ka šo mīlestību. Man iet labi tā es ēdu šokolādes konfektes un pieņemos svarā. Nespēju atteiksies Latvijas konfektēm. Nē, es nespēju. Es zinu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru