&43

Labs vakars,
 Saksu ar to, ka man nav garumzimes - es atvainojos, bet man vinu nav.
1. Es 3dien no rita izlidoju uz Stockholmu un pec tam uz Dublinu. Ja, es seit jau esmu  6 dienas. Lidojums bija labs, bet nogurums ar bija, bet ta labi.
2. Es jutos LABI.
3. Iepazistu Limeriku.
4. Pie interneta tieku biezi, bet seit vinju lietot pat ta isti negribas.
5. Iri ir ljoti divaina tauta.
6. Es ilgojos pec sava sunja un pec jums.
7. Es dievinu okeanu un so sajutu, ka esmu briva.
8. Es veidoju savu dzivi, ka gribu jeb es dodos uz kursiem.
9. Man ir MC un BK.
10. Man vel nav precizas adreses.
11. Katru dienu ir pastaiga pa pilsetu.
12. Domaju, ka jadodas gulet jeb man rit agri jaceljas.
13. Es gribu.......
14. Fergus Lawler  - the Cranberies bundzinieks te ir dzimis.



P.S  Dzivibas pazime ir dota. 
P.S.S Sunset over the River Shannon, Limerick, Ireland. It is a view of the River Shannon from Limerick City, as it runs west towards the Atlantic Ocean. The river is tidal from Limerick City onwards.

&42

Labs vakars, tikko skatījos visas savas mīļās dāvaniņas un atcerējos to gleznu ar lācīti, ko uzdāvināju Alisei un sajūta no tās dienas atgriezās, jo glezna bija izdevusies un viss prieks ir, un vienmēr mani mīlestība pret šo meiteni paliks. Tā ir vērtīga draudzība! Draugs nozīmē tik daudz, ko, bet zinu, ka mēs maināmies un tu arī mainīsies, bet tu vienmēr būsi man īpaša. Paldies tev, ka mani esi pacietusi - atceries to,ka, lai arī, kur es būšu tu man esi dārga!


Draugs nav laba grāmata, ko kurā katrā laikā arī nemazgātām rokām var noņemt no plaukta, lai bagātinātu vientuļu vakara stundu, izkliedētu garlaicību, atrastu sapratēju. Draudzība ir dvēseļu mijiedarbības skaistākais, vārīgākais, rūpīgi kopjamais zieds, kas, ja tam nepievērš pietiekami vērības, nonīkuļo un nokalst, vēl iekām pilnīgi uzziedējis. Ir vārdi, kas satur indi, un drausmi ir, ka izrunāto vārdu nevar paņemt atpakaļ. Kā indīga bulta tas reizēm aizķeras dvēselē un aizdzen to bojā. Bet ir arī vārdi, kuros apslēpts burvju spēks. No viena maza vārda nonīkusi dvēsele var atspirgt, atjaunoties, – sākt ziedēt visiem pavasara ziediem reizē.
Tu pacietīgi izturi arī tās drauga īpašības, kas, ja ir citiem, tevi pilda ar īgnumu. Draugs ir nevis labu īpašību katalogs, bet dzīvs cilvēks, kura negatīvās īpašības tu tikpat labi pazīsti kā pozitīvās, nesaslejoties pret tām.
Ja draugs no tevis aiziet tādēļ, ka tu žāvājoties muti neaizklāj ar roku, tad neskumsti par to. Kā ir malu mednieki, tā ir malu draugi, kas tver tikai tavas būtības ārējās malas. Ar tiem jauki pakavēties vienu otru stundu, bet dvēseli viņi nebagātina, ziemas vidū nespēj ienest pavasari, pusnaktī neaizdedzina gaismu. 
/Zenta Mauriņa/

&41

Mērķis ir atrast jaunu mūziku un tad gulēt.
Nebūs teksta, bet tikai atziņa no dzīves -

Katra diena ir diena,
Lai smietos un brīnītos,
Lai mīlētu un sapņotu,
Lai atpūstos un darbotos,
Lai dziedātu un klausītos,
Katra diena ir diena,
Lai būtu laimīgs.

laimīgu šo nakti, es viņu pavadīšu ar mūzikas meklējumiem. 

paldies, ka atvēlējiet laiku manam vienpusīgajam rakstiņam.

Māksla ir uzklausīt nevis runāt. Sajust nevis redzēt. Pasmaidīt tad, kad izdarīt to ir visgrūtāk. Ieklausīties sevī nevis citos. Būt pats nevis cits.

&40

40 ieraksts. Jautājumu kuru uzdod un jautā kāpēc man ir numuru secība maniem ierakstiem varu atbildēt, tāpēc,ka mani ieraksti - ir ikdienu sajūtas un pārdzīvojumu daļa no manas dzīves. Es numurēju, jo tā ir vieglāk, bet arī nē. Bieži vien tev liekas, ka ir virsraksts, tad jālasa, bet man īsti neinteresē vai lasāt, vai nē. Jo es rakstu sev un atzīstu es esmu egoistiska un neesmu tāda kāda esmu citu acīs. Iepazīt mani ir grūti, bet daži to ir laikam izdarījuši. Šī gada laikā esmu zaudējusi  vienu skaistu atmiņu pilnu ne draudzību, bet pazīšanos laiku. Jā, atmiņas ir mums un tās neatņemt.

Ņem vērā – pagātne – tās ir atmiņas, nākotne – tā ir iztēle. Šis brīdis, tā ir Tava dzīve.

Bet ziniet es laikam varbūt šo nožēlošu, bet teikšu, ka esmu laimīga, ka es izvēlējos zaudēt šo pazīšanās laiku. Es pateicu to, bet teikt un just ir divas dažādās lietas. Vai ne?.
Jā, zinu, ka man bija iespēja savādāk, bet apziņa cerēt, ka cilvēks sapratīs, ka esmu mainījusies un sirds dziļumos nožēloju, ka viss notika tā ir grūti. Varbūt tāpēc viss ir tā. Varbūt es neesmu piedevusi un negrasos to vairs atcerēties, bet gribu vai nē, tas ir manās atmiņās un manā sirdī. JĀ, man ir žēl, ka es gāju uz kontaktu, bet pretī nākšanu nejutu. Ir grūti pateikt, labi un viss ir ok. 
Go to hell, as in You won't help after all? Well, screw you!
Ziniet es nedomāju par to vispār, bet laikam jau šodien mani ietekmē laiks un dziesmu izvēle.  
Jā, es varu atzīt, ka es nelepojos ar sevi par varētu teikt par bērnišķīgo domāšanu, bet ziniet, es esmu mainījusies un vairs neesmu ne tā meitene, kas skries un palīdzēs cilvēkam, kuram tik interesē tikai viņš pats.
Es vairs neesmu 16- gadīgā meitene, piedodiet, bet es esmu pieaugusi un man ir svarīga tikai mana dzīve. 

 Jēga šim visam - NAV. Ticiet man - Nav, jo viss ir tāpat ir bezjēdzīgs. 

&39

šodienas rīts un nakts liek saprast, cik ļoti es ienīstu, ka es esmu slima.. Ka man ir temperatūra vasarā un klepus, kā arī sāp man viss. Nu kāpēc tā? Kāpēc mēs slimojam un kāpēc mēs uzdodam jautājumus?
Nav šodien nekas tāds, kas būtu dižs vai burvīgs. Vienkārši ir gulta ar siltu tēju un sāpošu ķermeni, kas grib gulēt, bet nespēj. Suns pa miegam rūc un rej. Dikti patīk -

Alexisonfire - The Northern.

 Nav baigās idejas, kā izveseļoties, bet ceru uz brīnumiņu,ka rīt spēšu piecelties un saprast, ka man nav šīs sasodītās sāpes.