kāpēc nezinu. viss ir tā kā negribu, bet nevaru savādāk.. nespēju laikam, bet gribas skriet un skriet un nedomāt par neko. šodien es jūku prātā, pat nezinu kāpēc..kaut kā sāp viss, kas ir bijis, bet kāpēc? es nezinu.
kā es šo stulbo vārdu ienīstu. dzīve būtu vienkāršāka, ja būtu tik jā vai nē, ne viss nezinu..
jā. šodien es atceros visu un domāju par visu, bet ziniet es to negribu.:/
negribu.
jā. es negribu.
galva pilna ar idejām un domām, bet izlemt nespēju..viss ir vienkārši sviestaini....
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru