&80

Šodien spīdēja tik skaista saule, kas sildīja gan iekšēji, gan ārēji. Bija skaisti, līdz visu sabojāja lietus - šis mazais lietus, kas lija neapstādamies. Ziniet, dažreiz es ļaujos saplūst ar lietus lāsēm tuvāk un tuvāk. Lai  no sevis nomestu šo nastu,kas saucās - pārdzīvojumus, skumjas un jautājumus, bet varbūt vienkārši,lai justos brīva mazliet tukšai no iekšienes, bet ar citu skatienu uz āru. Katra lietus lāse,kas nopilēja uz maniem vaigiem, lūpām - lika sajust jaunu sākuma garšu. Mazliet vasaru,ko es tik mīlu un esmu aizmirsusi. Vasaras garšu, rasu un to dzestro gaisu, ko es tik  ļoti mīlu. Ak vasara, nezinu vai es gribu,lai tu tik ātri pienāc un liec man atkal sajust savu garšu, dvesmu un piedzīvojumus. Ak, šodiena laiks,kad domas ir tuvāk pie dvēseles un sirds stīgām. Es nezinu, bet šis citāts :"Esmu sapratis, ka Tu vari doties, kur vien Tu gribi, un darīt visu ko vien Tu vēlies, un nopirkt visu ko Tu gribi nopirkt, un satikt visus, kurus vēlies satikt, un iemācīties visu to, ko Tu gribi zināt, un, ja Tu dari visas šīs lietas, bet neesi neprātīgi iemīlējies: Tu vēl joprojām neesi sācis dzīvot.
/S. Džoibels S./". 

Liekas, tik patiesi un vienkārši. Es nezinu,kas ar mani notiek pēdējā laikā.
Es esmu kļuvusi mazliet melanholiskāka , raudulīgāka varbūt tās ir šīs pārmaiņas,kas mani ir tik  ļoti iedzinušas stūrī un liek man kliegt. Es nezinu. Es zinu,ka šīs pārmaiņas manu dzīvi mainīs pa 360 grādiem un varbūt tas visu mainīs uz labo pusi. Es ceru,ka šobrīd tas ir pareizs lēmums!
Mazliet esmu apmulsusi.