&5

savādi, drīz būs New Year, bet man tā gribas laiku apstādināt.^ es vienkārši gribētu nospiest pauzi un attīt back tās vietas,kur es esmu Es to vietu, kur es jūtos laimīgākā meitene uz pasaules, to mirkli,kuru es aizmirstu vienmēr,kad jūtos gruzīga. ^^ es ļoti mīlu savus vecākus un savu ģimeni.(love) bet tagad jūtos tik savādi. eh, melanholija man riebjas, bet es zinu, ka es next year būšu cita.! JĀ.JĀ.JĀ.!! ES to beidzot darīšu- dzīvošu tā kā vel nekad../rock/ es aizmirsīšu visu, kas man liekas no savas dzīves metams āra. vismaz šogad sapratu, ka Madara un vēl tikai daži ir man tik dārgi, ka nevēlos zaudēt. man ir žēl,ka mans sapnis par labām attiecībām ar ***** nepiepildījās.:/ man žēl, bet tā bija/ir tava izvēle...es jūtos stulbi, jo neizdarīju visu, kas bija manos spēkos, lai pabeigtu semestri, bet next year, es sevi  visu atdošu..es to APSOLU SEV.!

es gribētu kaut kāds tagad nospiestu pauzi un manu kaseti tītu atpakaļ,lai es neko neaizmirstu to ,kas ir bijis.^

ziniet es vairs nezinu ♥

&4

Sunim nav vajadzīgs lepns auto, liels nams vai dizainera darināts apģērbs. Arī sabiedriskais stāvoklis viņam neko nenozīmē. Pietiek ar jūrmalā izskalotu kociņu. Suns spriež par cilvēku nevis pēc ādas krāsas, reliģiskās piederības vai bagātības, bet gan pēc tā, kāda ir viņa dvēsele. Sunim vienalga, vai tu esi bagāts vai nabadzīgs, skolots vai analfabēts, gudrs vai dumjš. Dod viņam savu sirdi, un viņš tev pretim atdos savējo. Tas patiešām ir ļoti vienkārši, un vienīgi mēs, cilvēki, kas taču esam daudz gudrāki un saprotošāki, vienmēr iekuļamies nepatikšanās, prātodami – kam ir vērtība un kam nav.


zinu, ka vienmēr aizdomāšos par šo. 

&3

Šis jau būs mans 4 raksts.. Savādi, ka man tagad vairāk patīk šeit rakstīt, jo kaut kā. Tu rakstot atbrīvojies no visa sliktā un labā.:^ šodien ir ziemīši, bet man nav tādas sajūtas. Vienkārši nav..
kāpēc tas jau būs cits ieraksts. skaists sniegs./rock/ Es cenšos saprast sevi un tas ir jau labi vai ne.?:^
Bet ziniet tas nav viegli,jo lietas, ko pārdzīvo un izjūt arī maina visu iekšējo pasauli.^

Sekot savai sirdij un smaidīt par to,kas ir..varbūt.^^

sāku iemīlēties vārdā- varbūt.

&2

Esi brīvs.

Mūsu pasaulē tagad ir tik daudz opcijas. Tik daudz ceļu pa kuriem varam doties. Katram ir viedoklis, reakcija, fakti, nepatika, privilēģija, jautājumi, domas, idejas. Mēs visi esam dzīvojoši, elpojoši, dvēseliski cilvēki. Mēs katrs reaģējam savādāk uz cilvēka rīcībām. Daži no mums pārāk daudz domā, un citi neko rūpīgi nepārdomā. Mēs esam pesimistiski, cietsirdīgi, egoistiski un negodīgi. Mēs esam lepni par sevi un mēs domājam, ka mēs personīgi, nevedīsim sevi izmisumā. Mēs parakstīsim līgumu; solījumu, kuru mēs nevaram turēt. Mēs uzsāksim sarunu un beigsim to bez pēdējā vārda. Bez nobeiguma, bez atbildes. Mēs aiziesim prom bez nekādām šaubām. Kamēr citi tiks atstāti domādami, skatīdamies uz to muguru kas atstāja viņus. Līdz palēnām tā mugura pazūd no redzamības pavisam. Kas kādreiz bija Tava iedomāta mūža mīlestība, Tavas dzīves vienīgais nolūks, vienīgais kas Tev lika elpot, redzēt, dzirdēt un just. Tas viss tagad ir prom. Pazūd aukstā un bez dvēselīgā mākonī. Tu pamosties savā realitātē. Kur Tu esi pamests viens pats, atstāts domādams. Kur visi aizskrēja prom? Vai viņi ir priecīgi kur viņi ir aizbēguši? Tu turpini cieši skatīties baltā un tukšā sienā. Atceries pagātni. Padomā par tām visām sarunām kas kādreiz ir runātas starp viņiem. Tiem priecīgiem cilvēkiem kas sēž tajās kafejnīcās ar tām kafijām un cigaretēm. Tās pārplūdinātās sarunas, tās siltās rokas turēdamas viens otru. Bet Tu, Tu stāvi otrā ielas pusē. Iespējams Tu sēdi pie sava loga un skaties uz dzīvi apakšā. Tu domā uz kā šis viss attiecās. Iespējams, ka nevienam citām ieņemot Tev. Bet galu galā Tu jau esi tas, kurš sēž viens pats. Tu būvē plānus kopā ar tiem, kuriem ir vienalga. Viņi Tevi pamet, salauž sirdi. Nekad īsti nepasakot kādēļ. Vai, arī varbūt viņi nemaz Tevi nesāpina! Tas viss ar vārdiem paziņots; tādi nolūki viņiem nebija. Tās visas šaubas, kuras cilvēkam nav jābūt: tās ir prom. Kaut kur sēžot kafejnīcā dzerot kafiju, sadevušies rokās. Bet Tu turpini sēdēt un gaidīt. Dzīvo savu dzīvi, turpini piedot. Iespējams Tu neesi viens no sliktajiem cilvēkiem. Varbūt Tu kādreiz satiksi kādu, kurš sapratīs Tavus trūkumus un defektus. Kas kopā ar Tevi viņus ienīdīs, to Tev paziņos un jūs abi to zināsiet. Nav svarīgi ko viņš dara, viņa dara. Jūs vienmēr esat kopā. Būvējat nākotni, dalāties dzīvē. Aizej no tā loga un noej lejā. Tu sēdēsi kafejnīcā, iedegsi cigareti, un pievienosies visiem pārējiem pasaulē un sadosies rokās.
Esi brīvs, iemācies būt neatkarīgs. Tā diena kad iemācies sevi mīlēt ir tā diena, kad Tu atslēdz dzīves noslēpumu.

paldiec.;*

Interesants garastāvoklis šodien mani nomāc. Šodien ir jau apziņa, ka drīz būs svētki. Man šie svētki būs pirmo reizi savādāki, bet gads jau ir bijis ļoti interesants, kas to būtu domājis...sākoties gadam, nelikās, ka viņš būs šāds, bija ļoti, ļoti interesants pavasaris, skaista vasara, karsta, bet pilna ar festiem un piedzīvojumiem. Bija interesanti Jāņi, savā ziņā--> nebija tādi kādi, bija citus gadus.^ Paldiec...jā, Tev. Varētu teikt, paldiec arī par savādo vasaru, tika pavadīta diezgan mierīgi, bet ar pilnības sajūtu. Paldiec, tiem, kas viņi palīdzēja tādu veidot.  Paldiec, par skaitākajām pēdējām vasaras dienām - Skaistajā Valmierā- Paldiec Star, gaidiet mani vel, jā es uzprasos .. agh. Paldiec, par interesantajiem brīžiem ar jums.;* Rudens - skaistuma un pārpratumu laiks, bet ar lielu ideju krājumiem un uzplūdumiem, savādiem sapņiem. Paldiec Alisei, ka beidzot mēs mēģinam atkal saprasties, kas man daudz nozīmē. Paldiec, par Lietām-kas piedod krāsas manā dzīvē..^^ Liels Paldiec, TEV- Tu esi man tuva un jā, es gaidu svētkus, kurus pavadīsim kopā- Madara, (rock) Paldiec, par sniegu, kas šogad ir burvīgs.  Paldiec, ka man bija jālasa Gundega Repše- "Bāreņu nams" un es to izdarīju./pray// tā grāmata ir īpatnēja, bet, lai arī kā, man patika/nodaļa- Fēlikss//. Ziniet Paldiec, varētu teikt tik daudz reizes, katram cilvēkam, kas man ir savā ziņā palīdzējis un piepildījis manu dzīvi.--> Tad nu Paldiec.;*  Ir tādi mazi un lieli lēmumi, bet, lai arī kā šis gads un pēdējie gadi ir bijuši tik raibi un savādi, ka iespējams, ka es uz kādu laiku to gribu piemirsts.. bet es vienmēr atcerēšos-lietas, ko nevar aizmirsts. Nezinu, bet zinu, ka pieredze ir viena vienīga un nebeidzama empīrika. Lai arī kā šodien nāk prātā visādas atmiņas un pat nezinu vai tas ir labi or slikti, bet zinu, ka tā ir daļa no manis, tomēr mana saucamā pagātne. ziniet, kaut no manas dzīves ir aizgājis daudz – tas viss, kas ir bijis ir manī. Galvenais neaizmirstsà to, ka ir jādzīvo šodienai. Iespējams, ka ir bijis pa daudz, bet ...Dzīvot ar smaidu ir lieta, ko man kāds iemācīja—šim cilvēkam paldiec, un par daudz ko citu paldiec. Šodien ir diena, kad spēju skatīties no cita skata punkta. Khe* paldiec, ka uzliku noklausīties Hoobastank, kas man ir jau neatņemta daļa no manas ikdienas. /rock/ Un  jā..Katram no jums - Paldiec, par sarunu, ballītes ātrumā pateikto teikumu, skatienu, smaidu, smiekliņu, joku, un par citām lietām, kas izrotāja mani un Tevi..^^* Gaidīsim, pēdējās week, lai varētu nobeigt gadu ar godu..^^